Lielais mīlas sauciens

Iveta Vecenāne

2. augusts – 1. septembris, 2018

Lidojums.
Lielais mīlas sauciens. Viena no gada skaistākām dienām jūlijā, kad izlido baltie kāpostu balteņi.Pa divi vien, pa divi vien tie paceļas zilajās debesīs savās mīlas rotaļās.
Bet mūsu praktiskā vecmāmiņa domāja tikai par savu kāpostu lauku. Ja tauriņi savairotos, tie apēstu visus kāpostus, kas domāti ziemai.Tāpēc mēs ķērāmies pie tauriņu ķeršanas. Lieki teikt, ka nesaķērām nevienu balto radību, tik nobradājām vagas un nolauzām lielās kāpostu lapas.
Vecmāmiņa nezināja, ka mīlestības nenovaldāmam spēkam ir pakļauta visa zemes kārtība un noķert nenoķeramo nav iespējams.

Vanags.
Mūsmājas. Saimniecība.Tuvējā mežā mīt vanags. Reizēm no pagalma pazūd pa vistiņai, cālītim, bet vectēvs tik nosaka- savs kukainītis vien ir, ļaujot tam vēzēt savus dižos spārnus virs mūsu mājas. Debesu sargs.

I. Vecenāne