DZELME

Inese Vēriņa-Lubiņa

2. augusts – 1. septembris, 2018

Es atkal pieredzēju to pašu sapni, kurā es bezpalīdzīgi grimu zilā un klusā dzelmē: svešo ūdeņu dziļumos valda smeldze, kas žilbinoši mirdz. Tā plūst caur bezgalīgo zilumu kā mitoloģiski nezvēri, kā neizdevušies aktieri, kā neatzīti dzejnieki, bezkaunīgi mīļākie un atraidītas meitenes. Šajā dzelmē smeldze vilinoši zaigo un aicina par to tvīkt. Īsu brīdi, kamēr pietiek elpas, vēroju savādo pasauli – pilnīgu, neaptverami sarežģītu un absolūti svešu. Iznirstot, es negausīgi kampju gaisu, tomēr pēc mirkļa vēlos riskēt un ienirt vēlreiz.

Gluži kā Albēra Kamī stāstā «Mīts par Sīsifu», arī šajā dzelmē, kā ikviena skaistuma dziļumos, slēpjas kaut kas necilvēcisks. Pasaule ir svešāda un noliedzoša. Iespējams, es pat iekārošu to, kas mani piepeši padara tik vientuļu, un turpināšu ienirt visdažādākajos ūdeņos atkal un atkal, tā tīksminoties pati par savu nezināšanu un apjukumu.

Ineses Vēriņas-Lubiņas gleznu sērija «Dzelme» ir autores radošā darba rezultāts 2017. un 2018. gadā. Gleznas veidotas kā abstraktas ainavas jauktā tehnikā, slāņojot dabīgos un sintētiskos pigmentus, struktūrpastas, metāliskās lapiņas un lakas.